Latviešu
Valoda: Latviešu
Latviešu
Valoda: Latviešu

Latvijas labākais provinces amatierorķestris

Datums: 06.12.2024 14:25
10 skatījumi
Madonas novada kultūras centra pūtēju orķestris šajā pavasarī svinēja 65 darbības gadu jubileju. Šobrīd tas ir viens no labākajiem amatierorķestriem Latvijā ārpus Rīgas, skatēs vairākkārt izcīnot pirmās pakāpes diplomus, konkursos – pirmās vietas.
    Orķestra aizsākumi meklējami vēl pirms tā oficiālā dibināšanas datuma – 1959.gada. Izveidot Madonā pūtēju orķestri jau 1946.gadā mēģināja mūzikas skolas skolotājs, vijolnieks Otto Amoliņš. Enerģiskais un neatlaidīgais diriģents tobrīd jau veiksmīgi vadīja Madonas simfonisko orķestri, nu aicināja pieteikties pūšamo instrumentu mūziķus un plānoja jau tuvākā laikā pēc mūziķu sakomplektēšanas uzsākt nodarbības.
    Tomēr 1950.gada “Madonas Arāja” maija numurā lasāms, ka laikā, kad visi gatavojas Padomju Latvijas 2.Dziesmu svētkiem, “savu darbību nav atjaunojis pūtēju orķestris pie Madonas kultūras nama (diriģents b.Ozoliņš)”.
    Stabils Madonas kultūras nama pūtēju orķestris izveidojās pēc diriģenta Alberta Mucenieka ierašanās pilsētā 1956.gadā. Viņš bija kaislīgs mūzikas mīļotājs un jau pazīstams koru un pūtēju orķestru vadītājs, pirmo orķestri bija noorganizējis jau 18 gadu vecumā savā Lejasciema skolā. Vadījis vairākus stīgu un pūtēju orķestrus, vēlāk darbojies arī ar koriem Gulbenē un Alūksnē, turklāt Alūksnē bija dibinājis bērnu mūzikas skolu. Viņš arī mūziķa Normunda Šnē vectēvs.
    1957.gada 24.augusta laikrakstā “Stars” atrodams uzsaukums, ka, gatavojoties Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 40.gadadienai, Madonas kultūras nams paredzējis vairākus pašdarbības koncertus, tādēļ organizē pūtēju orķestri, ko vadīs pieredzējis mūzikas darbinieks Alberts Mucenieks. Orķestrī bija aicinātas pieteikties visas personas, kas jau prot spēlēt uz kāda mūzikas instrumenta un ir piedalījušās orķestros, kā arī tās, kas to vēlētos iemācīties. Dalībniekiem tiktu mācīta arī mūzikas teorija, un pūšamos instrumentus mūziķiem sagādāšot kultūras nams par saviem līdzekļiem.
    Ar savu enerģiju un darba sparu A.Mucenieks aizrāva madoniešus, un jau tā paša gada novembrī orķestris sniedza savu pirmo priekšnesumu, Oktobra revolūcijas 40.gadadienas svinīgās sēdes laikā atskaņojot valsts himnu.
    1959.gada maijā laikraksts “Stars” jau vēsta, ka “ikvienu svinīgo sēdi un svētku demonstrācijas Madonā kuplina kultūras nama pašdarbības pūtēju orķestris, [..] kas kopā ar instrumentālo ansambli un solistiem veido populāras mūzikas vakara programmu. [..] Pūtēju orķestra sastāvā vairums tādu cilvēku, kas spēlēt kādu instrumentu sāka mācīties tikai pirms pāris gadiem, kad organizējās orķestris. Taču tagad mūziķi pieredzes bagātā diriģenta Alberta Mucenieka vadībā jau apguvuši prasmi pārvaldīt savu instrumentu.”
    1960.gadā Madonas kultūras nama pūtēju orķestra dalībnieki rajona apvienotā pūtēju orķestra sastāvā piedalījās 1.Republikāniskajā pūtēju orķestru salidojumā Alūksnē (apvienotajā orķestrī bija 36 spēlētāji – no Madonas rajona kultūras nama, Lubānas, Cesvaines ciemata un Sausnējas ciemata tautas nama orķestriem), kā arī Padomju Latvijas Dziesmu svētku pūtēju orķestru sacensībās (apvienotā orķestra sastāvā 42 spēlētāji).
    1960.gadā A.Mucenieks ar ģimeni pārcēlās uz Jelgavu, un Madonas pūtēju orķestra vadību pārņēma tikko Jāzepa Mediņa mūzikas skolu absolvējušais Mārcis Kalniņš. Viņš orķestri vadīja četrus gadus, bija arī rajona pūtēju orķestru virsdiriģents. 1963.gadā Madonas rajona apvienotais pūtēju orķestris M.Kalniņa vadībā ieguva 2.vietu Madonas zonas Pūtēju orķestru un deju kolektīvu salidojumā. Vēl 1964.gadā orķestris piedalījās 2.Republikāniskajā pūtēju orķestru salidojumā, kas 6.-7.jūnijā norisinājās Madonā. Pēc tam M.Kalniņš muzikālās gaitas turpināt devās uz Valmieru.
    Madonas pūtēju orķestri pārņēma Madonas bērnu mūzikas skolas skolotājs, pūtēju orķestru virsvadītājs Armands Laumanis, tomēr kultūras nama vadības problēmu dēļ orķestra darbība nevarēja būt pilnvērtīga, “daži dalībnieki orķestrī piedalās tikai atalgojuma dēļ, tajā slikta disciplīna, viens otrs spēlētājs turas pie kārtības - mēģinājumos ierasties iereibis.” (laikraksts “Stars”, 15.12.1964). 1965.gada aprīlī A.Laumanis laikrakstā “Stars”, informē ka “mūsu rajonā pavisam bēdīgā stāvoklī pašreiz atrodas pūtēju orķestri. [..] nevar nosaukt nevienu kolektīvu, kas sistemātiski strādātu, apgūtu republikāniskajos Dziesmu svētkos paredzēto repertuāru. [..] Madonas kultūras nama pūtēju orķestrim trūkst trompetista.”
    Tomēr drīz vien pūšamo instrumentu mūzikas entuziasti atkal sāk ieminēties par pūtēju orķestra atjaunošanu. 1966.gada aprīlī A.Laumanis laikrakstā “Stars” raksta: “Pirms dažiem gadiem Madonas pilsētā bijis diezgan labs pūtēju orķestris. Ne mazums tā dalībnieku dzīvo tepat uz vietas, domājams, viņi labprāt piedalītos interesantajā un vajadzīgajā pasākumā. Tā, lūk, radusies jauna iecere, ko arī sākam īstenot dzīvē. [..] Pasākumā aicinām piedalīties visus, kas vēlas nodarboties ar minēto muzicēšanas veidu. Kopējiem spēkiem lūkosim atjaunot Madonas pilsētas pūtēju orķestra slavu.”
    1969.gada Starptautiskās sieviešu dienas koncertā, kā arī nākamā gada Madonas dziesmu un deju koncertā un Dziesmu un deju svētkos Rīgā Madonas rajona kultūras nama pūtēju orķestris uzstājas jau Madonas mūzikas skolas direktora Pētera Kozlova (vēlāk – Rudzīša) vadībā.
    Orķestris pilnībā atdzima 1977.gadā, kad tā vadību stingri savās rokās pārņēma Madonas bērnu mūzikas skolas pedagogs Viktors Trops. Pūtēji kļuva par neatņemamu Madonas un apkārtnes kultūras dzīves sastāvdaļu. V.Trops “ar savu dedzību, neatlaidību, disciplināro stingrību un lielo darba mīlestību spēja saliedēt divdesmit piecus orķestrantus vienotā ansamblī un iestudēja saturā bagātu un tehnisko grūtību ziņā sarežģītu programmu. Bez pūtēju orķestra nebija iedomājami ne valsts svētku svinības, ne dažādas sadzīves tradīciju norises, ne masu pasākumi. Tas piedalījās arī visās skatēs un Dziesmu svētkos, kā arī republikas pūtēju orķestru salidojumos.” V.Trops mūzikā bija ļoti daudzpusīgs. Skolojot bērnus mūzikas skolā, pats apguvis daudzu instrumentu spēli - trompeti, flautu, klarneti, klavieres, dūdas. Vadījis ne tikai Madonas kultūras nama pūtēju orķestri, bet arī bērnu mūzikas skolas orķestri, koka pūšamo instrumentu kvartetu, klarnetistu trio, vēlāk bijis arī Madonas rajona kultūras nama direktors.
    Pēc juku laikiem un V.Tropa aiziešanas no orķestra, 1992.gadā tā vadību uzņēmās Andrejs Cepītis. Viņš izveidoja to praktiski no jauna uz tobrīd pastāvošā mūzikas skolas skolēnu orķestra bāzes. Šobrīd orķestrī spēlē vairāk kā 30 mūziķi – gan no Madonas un tuvākās apkārtnes, gan arī tādi, kas mācību un darba gaitās devušies uz Rīgu un uz mēģinājumiem brauc uz Madonu. Orķestris atskaņo baroku, tradicionālo pūtēju orķestru, akadēmisko mūziku, kā arī popmūziku, džezu un rokenrolu, cenšoties lauzt stereotipus un paplašināt tradicionālos uzskatus par pūtēju orķestriem. Tas regulāri piedalās Dziesmu svētkos, pilsētas svētkos, brauc ciemos pie citiem pašdarbības kolektīviem Latvijā un ārzemēs. Gadu gaitā skatēs un konkursos iegūtas neskaitāmas godalgas un apbalvojumi, viens no nesenākajiem un ievērojamākajiem - Grand Prix balva Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētki fināla skatē!
    Andrejam Cepītim kā ilggadējam Madonas pūtēju orķestra diriģentam un  Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolas pūšaminstrumentu nodaļas pedagogam 2019.gadā tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis (V šķira).
Gunta STRODE-KRASTIŅA vēsturniece